putni.1s.lv

putni.1s.lv

 
    |



Tik dažādie putni – vistas jeb Vistu veidi

Pasaulē ir apmēram 250 mājas vistu šķirņu, kas ārēji cita no citas var būt diezgan atšķirīgas. Tās var būt gan liela auguma, gan maza. Tām var būt visdažādāko krāsu apspalvojums. Ir šķirnes, kurām uz kakla nav vispār spalvu (Ungāru plikkaklainā vista), ir šķirnes, kurām aug kuplas, greznas bikses (Kohinhinas lielās formas vista), un ir šķirnes, kurām ir liels masas pieaugums, salīdzinot ar citām. Vienīgā Latvijā selekcionētā šķirne – Latvijas pundurvista (arī krūpiņvistiņa jeb cukurvistiņa) – ir maza auguma, spalvainām kājām.

Poussin jeb pavasara cālis, kura retāk dzirdētais apzīmējums ir coquelet, ir miesnieku termins daudzās valstīs, ar ko apzīmē pavisam jaunas vistas, kas tiek nokautas jaunākas par 28 dienām un parasti sver 400–450 gramus, bet ne vairāk par 750 gramiem. To dažkārt sauc arī par „pavasara cāli”, lai gan termins „pavasara cālis” parasti attiecas uz cāļiem, kas sver 750–850 gramus. Ļoti maiga garša, ar mazu tauku kārtu. Parasti gatavo kā vienu porciju.

Pērļu vista (Numida meleagris) pieder pie vistveidīgo kārtas, fazānu dzimtas, pērļu vistu apakšdzimtas un tādēļ ļoti radniecīga vistām, fazāniem un paipalām.
Visi pērļu vistu putni, izņemot grifu pērļvistu (Acryllium vulturinum), ir raksturojami šādi: ķermenis noapaļots, ar nelielu auguma izmēru – 30–45 cm; kailu kakla augšdaļu un sejas daļu; ziedlapiņām; ragveidīgo galvas izauguma cekulu (sekstes vietā); viegli saliektu un it kā no sāniem saspiestu knābi; kailām (bez spalvām) kājām; daudziem šo kārtu putniem nav piešu. Savdabīgs ir šo putnu apspalvojums – pelēcīgs vai tumši zils, ar baltiem spīdīgiem pleķīšiem, kas atgādina it kā pērlītes (tāpēc arī sauc par pērļu vistām).

Šo putnu gaļa ir ļoti vērtīga – tie garšo kā medījuma putni. Ne velti šis putns tiek dēvēts par valdnieku, karaļu putnu (krievu цесарки sakne saistīta ar царь). Putnu gaļa satur visas neaizvietojamās aminoskābes, maz tauku, gaļa balta. Pērļu vistu kautķermenī, salīdzinot ar vistu, ir par 10–15% vairāk ēdamvielu, galvenokārt uz muskuļaudu rēķina (kautiznākums 82–85%).
Otrkārt, pērļu vistu olas satur 1,5–2 reizes vairāk vitamīnu. Olu čaumala bieza, maz poru. Čaumala trīsreiz izturīgāka par vistu olu čaumalu. Olas var ilgi uzglabāt – 10–15°C temperatūrā pat līdz gadam, nezaudējot to kvalitāti.

Kapauni ir vīriešu kārtas cāļi, kas tiek kastrēti 4–8 mēnešu vecumā un kas sver 2–4 kg. Kapauniem ir vairāk baltās gaļas un lielāks tauku saturs nekā citām vistām.

Broileri jeb cepšanai paredzētie cāļi ir jaunas vistas, 7–13 nedēļas vecas, kas sver 900 gramus līdz 2 kilogramiem. Šis veids visbiežāk tiek izmantots bārbekjū.

Sautējamais jeb buljona cālis ir 10 mēnešus līdz pusotru gadu jauns, kas sver 1,8–3 kg, un vislabāk to ir vārīt vai izmantot sautējumos.

Košera cāļus audzē un apstrādā saskaņā ar ebreju reliģiskajām normām. Šos cāļus nokauj tikai ar rokām un mērcē aukstā ūdenī, nevis plaucē, lai atbrīvotos no spalvām. Pēc nokaušanas košera cāli tur apstrādātu ar sāli, tad noskalo, lai novērstu asiņu izdalīšos pirms fasēšanas. Košera cāļi maksā vairāk nekā parastie, jo tos ražo mazākā skaitā un jāiegulda vairāk darba, lai tos saražotu.

Dzeltenais kukurūzas cālis ir tradicionāls Francijas dienvidrietumu produkts, kas īpaši izplatīts kļuva Napoleona laikos. Dzelteno cāļu ražošanas modernais posms aizsākās Šarla de Golla laikos, kad Landa kļuva par vienīgo reģionu, kurā reljefa īpatnību un programmas „pabarot izsalkušo Eiropu” inkubatoru attīstībai nepieciešamo līdzenumu trūkuma dēļ tika nolemts atjaunot Francijas tradicionālo putnu gaļas ražošanu, audzējot brīvos apstākļos. Šīs putnu gaļas dzeltenā krāsa veidojas, ilgstoši barojot putnus ar kukurūzu. Cālis Francijā ir pavasara delikatese. Gaļa ir ļoti mīksta, ar lielisku, sulīgu garšu. Cāļa un vistas gaļa ir ideāli piemērota cepšanai gan pannā, gan cepeškrāsnī.

Melnā vista ir ļoti populāra Francijā. Tās spalvas un kājas ir melnā krāsā, un gaļas garša ir nedaudz līdzīga medījumam. Parasti melnās vistas nokauj vismaz 81 dienu vecas.

Vēl  daži vistu veidi

Amerikāņu nosaukums Franču nosaukums Apraksts Vecums Svars Gatavošanas metode
Broiler Poulet Nouveau Jaunas, mazas vistiņas 2–3 mēneši 680 g–1,1 kg Cept, grilēt
Capon, Caponette Chapon Īpaši barots un kastrēts gailis. Mīksta, sulīga, bagātīgas garšas gaļa 7–10 mēneši 1,8–4,5 kg Cepetim, vārīt (buljonam),
frikasē
Fryer Poulet de Grain (mazāks), Poulet Reine (lielāks) Maziņas, bet ne jaunas vistiņas 3–5 mēneši 900 g–1,3 kg Cept, fritēt
Old Hen, Cock, Rooster Vielle Poule Coq Vecāka vista vai gailis vecāki par 12 mēnešiem vairāk nekā 1,3 kg Sautējumos, frikasē, zupās
Squab Chicken Poussin Coquelet (vai pousson Luiziānā) Mazas vistas 4–6 nedēļas veci 340–450 g Cept, grilēt
Squab (true) Pigeon Nobaroti baloži, kam neļauj lidot 4 nedēļas veci 450 g Cept
Stewing chicken Poule de l 'Annee Vecākas, lielākas vistas 10–12 mēneši vairāk nekā 1,3 kg Sautējumos, frikas

  
Tāpat cāļus var iedalīt pēc vecuma un svara. No vistas vecuma nosaka īsto gatavošanas metodi. Tauku saturs putnā, lielums un vecums, kā arī ēdiena gatavošanas metode ietekmēs garšu. Lai iegūtu vislabākos rezultātus, izmanto pareizu metodi un pareizo vistas veidu.

Ja pamani, ka vistas apzīmētas ar burtiem A, B un C, tad zini, ka augstākā pakāpe ir „A”.

Autors: Ruta Kalniņa

Raksts ņemts no https://www.cetrassezonas.lv

Komentāri (0)  |  2013-01-03 09:18  |  Skatīts: 14202x
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ